Ēkas blīvums - lūk, kā “RB&B” ekobūvnieki to noteica “caurai” privātmājai!

Mājas saimnieks – Dzīvojam taupīgi, māju pārlieku nekurinām, taču par apkuri maksājam diezgan sālīti. Ko iesaki darīt, lai samazinātu apkures izmaksas?

Ekobūvnieks Harijs Tučs – Ja mājā jūt caurvēju, nozīmē, ka kaut kur tā ir caura! Vispirms vajadzētu noskaidrot, kāds ir mājas blīvums jeb gaisa caurlaidība, ko nosaka, veicot Blower Door testu, no tā tad varēs secināt, cik liels ir siltuma zudums un kur tas rodas. Paskaidrošu, kas ir ēkas blīvums. Iedomājies, ka ziemā brauc ar mašīnu, bet tai durvīm nav blīvgumiju. Šādu mašīnu nemūžam neuzsildīsi, jo siltais gaiss vienkārši muks projām. Ar māju ir tieši tāpat, ja konstrukcijā ir caurumi, tās ir vietas, pa kurām siltais gaiss nekontrolēti skrien projām.

Senāk energoresursi bija salīdzinoši lēti, tāpēc, būvējot mājas, ēkas blīvumam nepievērsa īpašu uzmanību.

Tagad par apkuri dārgi jāmaksā, cilvēki meklē cēloni, veic ēkas blīvuma pārbaudi. Tad bieži izrādās, ka tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc ir tik augstas apkures izmaksas.

Ēkas blīvums parasti tiek aprēķināts projektēšanas laikā, tad būvē ēku ar attiecīgu blīvumu.

Latvijas Būvnormatīvos ir noteikts, ka no 1991. gada, nododot māju ekspluatācijā, tai ir jāpārbauda ēkas blīvums. Atklāti sakot, veicot blīvuma pārbaudi gan privātmājām, gan sabiedriskajām ēkām, mēs secinām, ka tas ļoti reti atbilst Latvijas Būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Ēkas blīvums nereti ir pat četras reizes zemāks nekā pieļaujams.

Piemēram, Vācijā ēkas blīvuma pārbaude ir obligāta prasība, lai māju vispār varētu nodot ekspluatācijā. Vācijā kredītiestādes, izsniedzot hipotekāros kredītus, ņem vērā kredītņēmēja izraudzītās mājas gaisa caurlaidības rādītājus. Jo blīvāka māja, jo iespējams dabūt zemākus kredītprocentus. Ēkas blīvums tiek vērtēts kā zināma veida garantija, jo blīvāka māja, jo lielāka iespēja, ka, paaugstinoties energoresursu cenām, saimnieks varēs nomaksāt apkures un apsaimniekošanas izmaksas arī pēc 5, 10 un 20 gadiem.

Mājas saimnieks – Pirmajā stāvā var just, ka no loga nāk aukstums!

Ekobūvnieks Harijs Tučs (Pieiet pie loga, ar logu energoefektivitātes mērītāju un pārbauda siltuma noplūdi no logiem). Šis aparāts palīdz noteikt, vai logu stikla paketēm ir selektīvais pārklājums. Taviem logiem tā nav. Stikla paketes ar selektīvo pārklājumu apmēram par 60 procentiem efektīvāk notur siltumu un aizkavē aukstumu. Es ieteiktu tev nomainīt parastās stikla paketes pret paketēm ar selektīvo pārklājumu.

Parasti pie logiem ir sāpīgākās vietas, kur ir vislielākā siltuma noplūde.

Nomērīšu gaisa kustības ātrumu, tas parādīs, cik nozīmīgas ir caurās vietas mājā un kāds varētu būt siltuma zudums. Cilvēks telpā gaisa kustības ātrumu jūt tikai tad, ja tā ir tiešām liela – apmēram seši metri sekundē. Ja ir pietiekams ēkas blīvums, mājā ideālajā variantā gaisa kustībai vajadzētu būt ap 0 - 0,5 metri sekundē. Skatāmies!

Mājas saimnieks - (skatoties gaisa kustības ātruma mērītājā) 2, 3, 5... Uiiii!

Ekobūvnieks Harijs Tučs - Redzi plaisiņu pie loga. Tā izskatās pavisam neliela, bet aukstais āra gaiss pa to plūst iekšā ar ātrumu pieci metri sekundē. Tas ir daudz! Gaisa temperatūra pie loga ir 9,1 grāds, jo aukstais āra gaiss sajaucas ar silto telpas gaisu. Siltais gaiss plūst projām, aukstais nāk iekšā. Apkures sistēmai naski jāstrādā, lai uzsildītu gaisu, un mājā būtu pietiekami silti.

Plaisiņas laukumu, pareizinot ar gaisa kustības ātrumu, mēs aprēķinām, cik kubi gaisa telpā nomainās noteiktā laika periodā. Jāsaskaita visas šķirbiņas un plaisiņas, un mājā to ir daudz.

Mājas saimnieks –Mājas otrajā stāvā var just, ka no jumta loga pūš caurvējš...

Ekobūvnieks Harijs Tučs – Jumta logs siltumenerģijas ziņā ir ļoti neekonomisks, caur to parasti aizplūst ļoti daudz siltuma. Ja mājā ir gāzes apkure, jumta logs gadā apēd apmēram 250-300 eiro.

Veicot ēkas blīvuma pārbaudi ar “Blower Door” testu, mēs radām pārspiedienu mājā, un panākam efektu – siltums dūmu veidā nāk mājā iekšā, gluži tāpat, kā tas ikdienā iet no mājas projām.

Zem palodzes dūmi burtiski laužas iekšā. Tas nozīmē, ka zem logiem, kur parasti sapūš siltumizolācijas putas, ir pamatīga siltuma noplūde. Palodzi vajadzētu noņemt un šo vietu pareizi nosiltināt.

Montieri, pūšot putu blīvējumu logiem, bieži neizdara svarīgu lietu - neuzliek tvaika izolāciju. Ja tās nav, šādai logu siltināšanai vispār nav jēgas. Montieri ietaupa 10 eiro, bet logs zaudētās siltumenerģijas ziņā gadā apēd krietni vairāk.

Ja saimnieks nevēlas logus blīvēt ar putām, es tos iesaku nodrīvēt kā sendienās - ar linu vai kaņepju pakulām.

Mājas saimnieks –Un kāds tad ir manas mājas ēkas blīvums?

Ekobūvnieks Harijs Tučs – Nevarēšu iepriecināt. Blīvums ir 12 kubikmetri uz kvadrātmetru. Saskaitot visus caurumus un plaisas, kur ir siltuma noplūde, var teikt, ka tev mājā ir 30X50 centimetru liels caurums. Tā it kā nepārtraukti būtu vaļā logs. No kopējās summas, ko gadā samaksā par gāzi, var izrēķināt, ka ēka gadā patērē 4000 kubikmetru gāzes. Apmēram 1000 kubikmetri aiziet siltuma zudumā.

Stundas laikā mājā nomainās 270 kubikmetri gaisa. Šādā mājā pat nevajag ventilāciju!

Māja pārsniedz Latvijas Būvnormatīvos pieņemtās prasības apmēram 3-4 reizes. Taču tā nav bēdīgākā situācija. Esmu redzējis daudz trakākas mājas.

Mājas saimnieks - Vai apkures izmaksas samazinātos, ja ieliktu citu apkuri, piemēram, granulu katlu?

Ekobūvnieks Harijs Tučs – Uzstādīt citu apkures sistēmu izmaksās dārgi. Turklāt var izrādīties, ka izmaksas samazināsies minimāli. Ja kaut ko tādu nolem darīt, pirms tam noteikti veic energoaudita aprēķinu, lai redzētu starpību - cik maksā par apkuri tagad un cik maksāsi ar jauno apkures iekārtu. Tad izlem, vai ir vērts likt jaunu apkuri vai arī kvalitatīvi nosiltināt māju.