Guļbūve, būvēta pēc namdaru tradīcijām, apkurei sezonā patērē ap 300 eiro.

Guļbūve, būvēta pēc namdaru tradīcijām, apkurei sezonā patērē ap 300 eiro.

Guļbūve, kam cauri vējo aukstums, kas pelē, ir parodija par guļbūvi. Diemžēl šādas guļbūves Latvijā nav mazums, jo daudziem ir radies priekšstats, ka to uzbūvēt ir vienkāršāk par vienkāršu.

Guļbūve ir dzīva ēka.

Senā latviešu guļbūve ir labākais, ko esam mantojuši no saviem senčiem - namdariem. Tajā ir cilvēka veselībai īpaši labvēlīgs mikroklimats - gaiss. Kad iekštelpās ir mitrs gaiss, koks uzņem mitrumu sevī, savukārt sausā gaisā tas mitrumu atdod telpā, šādā veidā guļbūve pati regulē gaisa mitrumu.

Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistars, SIA «Dziedrs» valdes loceklis Vilnis Muižnieks stāsta: «80. gadu beigās sākām restaurēt Brīvdabas muzejā senās guļbūves. Pēc to parauga, pārņemot seno namdaru būvēšanas tradīcijas un arī analizējot viņu kļūdas, atjaunojām un uzlabojām guļbūves tehnoloģiju.»

Šādi tika radīta mūsdienīga guļbūve, saglabājot seno domāšanas veidu un ekoloģiskumu, tai pat laikā to pilnībā pielāgojot moderna cilvēka dzīves standartiem.

Guļbūve ar senču knifiem

Būvējot mūsdienīgu guļbūvi, namdari izmanto daudzus senos knifus. Ēkas konstrukcija tiek veidota ar īpašiem savienojumiem - tā dēvētajiem kaķējumiem un pakšu savienojumiem. Guļbaļķi savstarpēji tiek samontēti līdzīgi kā lego, ar skrūvēm tikai nofiksē savienojumu, lai nodrošinātu lielāku izturību.

Mūsdienīga guļbūve tiek arī siltināta pēc īpašas tehnoloģijas. «RB&B» ekobūvnieks Harijs Tučs stāsta: «Esam izstrādājuši īpašu tehnoloģiju, kā siltināt guļbūves. Tā paredz to, ka ēku siltina, neizmantojot siltumizolācijas plēvi. Šādā veidā netiek izjaukts dabīgais gaisa un mitruma apmaiņas process, un guļbūvē saglabājas cilvēkam veselīgs mikroklimats.»

Guļbūves siltināšanas tehnoloģija tika izstrādāta, informāciju iegūstot no seno guļbūvju saimniekiem. Tie atklāja, ka viņu senči apmēram 120 kvadrātmetru ēkai gadā tērēja vidēji astoņus sterus malkas, mūsdienu naudas izteiksmē tas izmaksātu apmēram 300 eiro. Pēc tam, demontējot vecās guļbūves, ekobūvniecības speciālisti izpētīja seno siltināšanas tehnoloģiju un sāka to pielietot mūsdienu guļbūvei. Mūsdienu siltināšanas materiāli un siltināšanas tehnoloģijas ir efektīvākas, tādēļ loģiski siltināšanai bija jādod labāks rezultāts - moderna guļbūve ir pat siltāka, nekā tas bija senajiem latviešiem.

Harijs Tučs skaidro: «Nosiltinot guļbūvi pēc atjaunotās tehnoloģijas, pārliecinājāmies, ka būvniecības procesā, prognozējot siltuma zudumu un izveidojot attiecīgu siltinājumu, var uzbūvēt guļbūvi, kam malkas apkure sezonā izmaksā vidēji 300 eiro.

Guļbūves siltināšanai izmantojam dabīgos materiālus - koka vati, kaņepju vati, kūdru, bet visbiežāk tiek izmantota, atbilstoši Latvijas klimatiskajiem apstākļiem izstrādāta, RB&B ekovate ar augstu LAMBDA siltumvadītspējas koeficientu 0,036.»

Guļbūve ir pat ļoti silta.

Silta guļbūve tiek uzbūvēta, izvēloties noteikta diametra 27-30 cm guļbaļķus un veidojot atbilstošus savienojumus. Ēkā noris zināms dabīgās siltuma atguves process. Koks, kā zināms, uzņem un izstaro siltumu, siltums akumulējas sienas baļķos. Telpai atdziestot, koka akumulētais siltums izdalās un uzsilda telpā esošo gaisu. Tas nodrošina arī to, ka guļbūvē vasarā ir patīkami vēsi, savukārt ziemā - silti.

Guļbaļķus savstarpēji blīvē ar īpašām Lāča sūnām. Tām ir skāba reakcija, iestrādājot ēkas konstrukcijā starp guļbaļķiem, veidojas skāba vide, kas pasargā koku savienojumus pret pelējuma sēnītēm un pūšanas procesu.

Pareizi veidota guļbūve, var kalpot mūžīgi - tik ilgi, kamēr jumts ir vesels.