Privātmāja 10 gados sapūst –
tādas var būt nepareizas siltināšanas sekas!

Latvijā, siltinot sabiedriskās ēkas, neveiksmīgus eksperimentus atļaujas bieži, jo par tiem neviens neatbild... Savukārt privātmājas saimnieks par šādiem eksperimentiem maksā no savas kabatas, turklāt ļoti dārgi,» uzsver «RB&B» ekobūvnieks Harijs Tučs.

Privātmāju siltināt pašam neizmaksās lētāk!

Nopirkšu siltumizolācijas materiālu un pats nosiltināšu māju. Kas gan tur var būt sarežģīts? Izmaksās lētāk! Daudzi privātmāju īpašnieki tieši tā arī uzskata. Diemžēl – tas ir tāpat, kā pašam sev labot zobus, pietrūkst zināšanu, un, kādu pieļautu kļūdu dēļ, siltumizolācijas materiāls sēžas, tam piekļūst mitrums, konstrukcijas pelē... Īpaši riskanti tas ir koka mājām, jo koks pastiprināti uzņem mitrumu. Mēdz būt, ka šāda māja 5-10 gadu laikā vienkārši sapūst.

Siltumizolācijas materiāla izvēle – pirmais klupšanas akmens.

Privātmāju pašrocīgi siltinot, viena no pirmajām kļūdām parasti ir nepareiza siltumizolācijas materiāla izvēle. Mūsdienās privātmāju īpašnieku vēlmes ir ļoti radošas, tādēļ ēkas tiek būvētas ļoti atšķirīgas. Līdz ar to – visām neder viens siltumizolācijas materiāls, arī iestrādes tehnoloģija ir jāizvēlas individuāli.

Privātais īpašnieks siltumizolācijas materiālu visbiežāk izvēlas pēc principa – kurš lētāks. Pārdevējs veikalā pircējam nesniedz pilnīgu tehnisko informāciju par siltumizolācijas materiālu, jo, pirmkārt, ir ieinteresēts pārdod preci, otrkārt, pārdevējs, visticamāk, ar siltumizolācijas

materiālu praktiskajā pieredzē nav saskāries, tādēļ nezina, kā tas kalpos, iestrādājot konkrētās ēkas konstrukcijā.

Lai pareizi izvēlētos siltumizolācijas materiālu un siltināšanas tehnoloģiju, ir nepieciešams veikt precīzus būvfizikas aprēķinus – izvērtējot konstrukcijas blīvumu, mitruma virzību tajā un citus rādītājus. Tādēļ privātmāju īpašniekiem nevajadzētu siltināt uz aci, bet tomēr izvēlēties pieredzējušu meistaru – siltumizolācijas iestrādātāju.

Privātmāja nepareizi nosiltināta – kas par to liecina!

Vasarā privātmājā ir sauss gaiss, bet vēsajā un mitrajā laikā ļoti augsts mitrums. Vasarā iekštelpās ir ļoti karsts, bet ziemā, gaisa temperatūrai nokrītot līdz mīnuss 10 grādiem, māja ir pamatīgi jākurina, un apkures rēķins ir augstāks par 70 centiem kvadrātmetrā.

“RB&B” ekobūvnieks Harijs Tučs uzsver: “Esmu pārliecināts, ka ar mūsdienu materiāliem un tehnoloģijām privātmāju ir iespējams nosiltināt tā, lai aukstākajā periodā par apkuri maksātu ne vairāk kā 50 centus par kvadrātmetru, var pat nosiltināt tā, ka rēķins nav augstāks par 30 centiem. Privātmājas īpašniekam no siltumizolācijas meistara ir jāprasa tieši šāds rezultāts – apkures rēķins ne lielāks par 40 centiem kvadrātmetrā. Es arī ieteiktu nepaļauties uz siltumizolācijas meistaru pašslavināšanos, bet pavaicāt konkrētus objektus, kurus tie ir siltinājuši, kā arī pašu māju īpašniekiem pavaicāt, cik viņi maksā par apkuri?”