Malkas apkure -
ekoloģiski un energoefektīvi domājošu cilvēku izvēle.

Mūsdienās cilvēki ir kļuvuši izglītotāki, jo, būvējot māju un izvēloties tai piemērotu apkuri, vairs neinteresējas tikai par dizainu, bet izvērtē, cik siltuma māja patērēs un izvēlas tai atbilstošas jaudas apkures iekārtu – novērojusi Tulikivi apkures iekārtu eksperte Digna Nolberga un RB&B ekobūvnieks Harijs Tučs.

 

Malkas apkure – ekoloģiskākais apkures risinājums.

Arvien svarīgāka kļūst arī ekoloģija un veselībai labvēlīgs mikroklimats mājoklī. “Cilvēki labprātāk mājoklim izvēlas būvmateriālus un apkures iekārtas, kas ir ekoloģiskas ekspluatācijā un, kuras ražojot, ir minimāls kaitējums dabai,” skaidro Digna Nolberga.

Piemēram, ļoti energoefektīvs risinājums ir akmens malkas krāsnis. Skandināvijas valstīs, īpaši Somijā ir ļoti liela pieredze akmens malkas krāšņu ražošanā. Tās izstrādā ar ļoti augstu lietderības koeficientu (Rādītājs, cik daudz siltuma, sadedzinot malku, tiek iegūts mājas apkurei.) līdz pat 90%. Saimnieks var būt drošs, ka šādu krāsni būs jākurina vienu reizi divās – trīs dienās.

Malkas apkure – rada veselībai labvēlīgāko mikroklimatu.

Mājokļos arvien biežāk ierīko malkas apkuri, jo, salīdzinot ar citiem apkures veidiem, tā rada telpās vispatīkamāko un veselīgāko mikroklimatu,” uzsver Harijs Tučs.

Cilvēki zina, ka mājoklī ierīkotā apkure var būtiski ietekmēt gaisa kvalitāti telpās, līdz ar to arī iemītnieku veselību. Kā zināms, neatbilstoša – slikta gaisa kvalitāte var veicināt, elpošanas ceļu saslimšanas, piemēram, alerģiju, astmu.

Malkas apkure - nodrošināja senčiem energoefektivitāti un ekoloģiju.

Pašlaik gandrīz visu, kas saistīts ar mājokli, dēvē par ekoloģisku - ekoloģiskā būvniecība, ekoloģiskā apkure u.c.

“Ļoti bieži tā dēvētais ekoloģiskums ir tikai skaisti vārdi. Nodēvējot, piemēram, siltumsūkni vai saules kolektoru par ekoloģisku, vajadzētu arī noskaidrot un parēķināt, kādi zaudējumi dabai tiek nodarīti, lai šādu iekārtu saražotu, un tikai tad spriest - vai šī iekārta ir vai nav ekoloģiska?!

Ekobūvnieks skaidro, ka ekoloģiskas, energoefektīvas un praktiskas saimniekošanas piemēru varam mācīties no saviem senčiem. Ēku būvniecībai tie izmantoja tikai dabīgus materiālus - koku, akmeņus, līdz ar to kaitīgo izmešu daudzums apkārtējā vidē bija minimāls. Senču būvētās koka mājas kalpo 150 – 200 gadu, un, ēkai sapūstot, pēc tās paliek vien skursteņa daļas un akmeņu kaudze.

Plānojot būvēt māju, senči jau vairākus gadus iepriekš noskatīja mājas būvniecībai paredzēto kokmateriālu un ievāca informāciju par to, kā uzbūvēt pēc iespējas siltāku māju. Viņu mājas, kurās tika izmantota malkas apkure, bija izcili energoefektīvas.

“Lūk, to es saucu par ekoloģisku un ekonomisku būvniecību! Un to ļoti lietderīgi ir pētīt, attīstīt un praktizēt arī mūsdienās,” uzsver RB&B ekobūvnieks Harijs Tučs.