Ja ēkai nepieciešama siltināšana, Latvijā cilvēkiem ļoti bieži nav skaidrības par to, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties būvniekus ēkas siltināšanai. Tieši tādēļ gan privātmāju, gan daudzdzīvokļu ēku siltināšanas kvalitāte Latvijā ir ļoti zema.
Siltināšana veikta, bet problēmu vēl vairāk...
Daudzdzīvokļu ēku siltināšana Latvijā turpina plaukt, un ir lepnums un prieks par būvniekiem - siltinātājiem, pēc kuru darba siltinātajās ēkās ir gan zemāki apkures rēķini, gan mājoklī komforts un dzīves apstākļiem piemērots mikroklimats.
Diemžēl ļoti bieži situācija ir pretēja - tiek veikta siltināšana, bet pēc tās problēmu ir vairāk nekā bijis iepriekš. Piemēram, tipiska situācija - pēc siltināšanas dzīvokļos sāk aizsvīst logi, pēc tam uz griestiem, sienām veidojas pelējums, kas ir pierādījums, ka siltināšana ir veikta nepareizi. Savukārt pelējums ir iemītnieku veselībai ļoti kaitīgs faktors, jo jutīgiem cilvēkiem, īpaši bērniem, tas var izraisīt elpošanas ceļu saslimšanas, tai skaitā alerģiju, astmu u.c. Attīstajās Eiropas valstīs uzskata, ka ēkās, kur ir pelējums, cilvēki nemaz nedrīkst dzīvot. Tik zema ēku siltināšanas kvalitāte
acīmredzot it tāpēc, ka siltinātājiem nav bijusi izpratne par to, kā jāsiltina ēka.
Siltināšana veikta, bet izmaksas nesamazinās...
Visam klāt nāk fakts, ka pēc tam, kad veikta siltināšana, dzīvokļa īpašniekam komunālo maksājumu rēķinā katru mēnesi ir jāapmaksā kredīts - aizdevums, kas ticis ņemts ēkas siltināšanai. Līdz ar to - dzīvokļa saimnieks apkures izmaksu samazināšanos neizjūt.
Paši dzīvokļu saimnieki šādās situācijās ir bezspēcīgi - apsaimniekotājs atbild, ka situāciju nevar ietekmēt, savukārt ēkas siltināšanas darbiem un materiāliem garantija ir tikai divi gadi, pēc tam vairs neviens nav atbildīgs. Arī tas ir absurds - būvniecības, tai skaitā siltināšanas darbiem garantijai vajadzētu būt vismaz 10 gadi.
Tāpēc pirms tiek veikta daudzdzīvokļu ēkas siltināšana, vajadzētu veikt aprēķinu, izvērtēt, vai siltināšanā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies piecu gadu laikā.
Ja aprēķins uzrāda, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies tikai ilgākā laika periodā, šādā gadījumā daudzdzīvokļu ēkas siltināšana nemaz nav lietderīga. Mūsdienu siltināšanas sistēmām un tajās izmantotajiem materiāliem apmēram pēc septiņiem gadiem parasti ir nepieciešams remonts, un tas atkal prasa līdzekļus. Rezultātā ir riņķa dancis - dzīvokļu īpašnieki maksā par to, lai tiktu veikta ēkas siltināšana, pēc tam maksā par remontu u.c.
Siltināšana privātmājā, uzticot profesionāļiem, izmaksās lētāk.
Īpašnieki, kam jāveic privātmājas siltināšana, ir daudz izdevīgākā situācijā, jo viņiem ir lielākas izvēles iespējas. Taču privātie bieži pieļauj kļūdu, lai ietaupītu līdzekļus, mēģina ēku nosiltināt paši, jo ir radies viedoklis, ka to izdarīt var vienkārši.
Jebkuras ēkas siltināšana ir atšķirīga, jo katra māja ir savādāka. Siltināšanas procesā ir daudz dažādu materiālu, jāzina daudz nianses, jo katrs sīkums var pamatīgi ietekmēt gala rezultātu. Privātmājas saimniekam, kam ir tikai teorētiskas zināšanas, bet nav praktiskas pieredzes, paša spēkiem kvalitatīvi nosiltināt māju ir gandrīz neiespējami. Jāņem arī vērā, ka ēkas siltināšana izmaksā dārgi, nereti pat tūkstošiem eiro, tādēļ neveiksmīgi eksperimenti šajā jomā saimniekam izmaksā ļoti dārgi.
Ja ir nepieciešams kvalitatīvi nosiltināt daudzdzīvokļu ēku vai privātmāju vispirms vajadzētu rūpīgi izvēlēties siltinātājus, izvērtējot pēc šādiem principiem.
Ja redzat saimniekus, kas ir priecīgi par kvalitatīvi nosiltinātu ēku, noskaidrojiet, kuri speciālisti veica siltināšanu, un uzmeklējiet tos. Un otrādi, sākot sarunas ar potenciālajiem siltinātājiem, pavaicājiet, lai parāda sevis realizētos objektus, un aprunājaties ar šo ēku saimniekiem, lai noskaidrotu, kā ir samazinājušās apkures izmaksas, vai telpās nav pasliktinājies mikroklimats, piemēram, vai neaizsvīst logi.
Kvalitatīvi veicot darbus, privātmāju ir iespējams nosiltināt, lai apkures rēķins būtu tieši tik liels, cik saimnieks ir gatavs maksāt par apkuri.
Daudz lielāka kvalitātes garantija ir tad, ja ēkas siltināšanai izvēlas būvnieku komandu - speciālistus, kas jau ir kopā strādājuši. Siltinātāju komandā vajadzētu būt projektētājam, kas izstrādā siltināšanas projektu, būvfiziķim, kas veic aprēķinu, lai noskaidrotu, vai konkrēto ēku vispār ir vērts siltināt - vai ieguldītie līdzekļi atmaksāsies, un, protams, jābūt pieredzējušiem speciālistiem, kas veiks praktiskos siltināšanas darbus. Latvijā ir būvnieku komandas, kas specializējas kādā konkrētā nišā, piemēram, ja vēlaties ekoloģiski nosiltināt ēku, lai mājoklī būtu teicams mikroklimats - gaisa kvalitāte, ieteicams meklēt būvnieku komandu, kas siltina pēc ekobūvniecības principiem.