“Plēves ēkās iestrādā nekvalitatīvi”, ekobūvnieks Harijs Tučs.
Kopš Latvijā siltināšanā sāka izmantot modernās sistēmas, kurās pielieto mitrumu izolējošas plēves, arvien vairāk ir ēku, īpaši privātmājas, kam ir slimās ēkas sindroms. Šādās ēkās iekštelpās veidojas pelējums, un tas apdraud mājas iemītnieku veselību, jo veicina elpošanas ceļu saslimšanas – tai skaitā astmu un alerģiju. Eiropas attīstītajās valstīs uzskata, ka šādās ēkās cilvēki nemaz nedrīkstētu dzīvot.
Plēves, kas nav piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.
Plēves ēku siltināšanā sāka izmanto, lai ēkas konstrukcijas un tajās iestrādāto siltumizolācijas materiālu pasargātu no kondensāta un mitruma. Diemžēl Latvijā celtniekiem ir ļoti maz zināšanu, kā šīs plēves pareizi iestrādāt. Plēves iestrādā, nepadomājot, vai tās pildīs savu funkciju Latvijas klimatiskajos apstākļos.
Otra lieta – būvniecības veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas mitrumu izolējošas plēves, un visbiežāk pat paši pārdevēji, nemaz nerunājot par pircējiem, nezina, kādā situācijā kura plēve ir jāpielieto. Turklāt veikalos nav pieejami plēvēm atbilstoši papildelementi – līmlentes, līmes u.c. Taču, lai uzbūvētu kvalitatīvu ēku, ļoti svarīgi ir izmantot pareizās plēves un tām atbilstošus papildelementus.
Privātmājas saimnieks pats var pārliecināties, vai mājā iestrādātās plēves pilda savu funkciju. Pieejiet pie elektrības rozetes, ja ir jūtams, ka no tās pūš caurvējš, nozīmē, ka mājas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju.
Nav tā, ka, izmantojot plēves, nebūtu iespējams uzbūvēt kvalitatīvu ēku. Taču tad tas izmaksātu daudz dārgāk, nekā šobrīd tirgū tiek piedāvāts. Cilvēki nav gatavi maksāt dārgāku cenu, rezultātā izvēlas lētāku – nekvalitatīvāku risinājumu.
Plēves pēc pieciem, desmit gadiem sairst.
“RB&B” ekobūvniecības entuziasti, veicot ar plēvēm būvētu ēku renovāciju, ir novērojuši, ka daudzās ēkās plēves jau pēc pieciem - desmit gadiem ir sairušas.
Lūk, kas notiek, kad ēkas būvniecībā izmantotās plēves nepilda savu funkciju. Konstrukcijās kondensējas mitrums un piekļūst arī siltumizolācijas materiālam, savukārt samirkusi siltumizolācija piesaista vēl vairāk mitruma. Rezultātā ēkas konstrukcijas un siltumizolācijas materiāls sāk pelēt un pūt. Kad pelējums jau ir redzams mājas iekštelpās, konstrukcijām un siltumizolācijai, visticamāk, ir nodarīts nopietns kaitējums. Turklāt siltumizolācijas materiāls samirkstot zaudē savas siltumizolējošās īpašības, tāpēc šādai ēkai parasti ir daudz lielāks siltuma zudums – augstākas apkures izmaksas.
Dramatiskākais, ka šī iemesla dēļ neviena vien jaunuzbūvēta privātmāja ir sapuvusi salīdzinoši īsā laikā.
Plēves ēku siltināšanā var arī neizmantot.
Alternatīvs risinājums ir, būvējot privātmājas, neizmantot plēves. “RB&B” ekobūvnieki izpētīja 1954. Gadā, pēc Latvijas zinātnieku izstrādātas tehnoloģijas, būvētas ēkās un atklāja, ka Latvijas zinātnieki savulaik ir radījuši ideālo formulu, kā uzbūvēt māju bez plēvēm. Eksperimentālajā ciematā (šobrīd tas ir ciemats “Sunīši”) šīs ēkas ir izcili saglabājušās līdz mūsdienām.
Būvniecības tehnoloģija ir vienkārša – ēkai pamatā tiek izmantots dažāda blīvuma kokmateriāls. Ēkai ir koka nesošās konstrukcijas, tajās tiek iestrādāts organiskais (dabiskais) siltumizolācijas materiāls, piemēram, tie var būt linu spaļi, kaņepes, mūsdienās vispieejamākā ir ekovate. Savukārt ēkas konstrukcijas tiek “apšūtas” ar kokšķiedras plātnēm. Tehnoloģijas galvenais noslēpums - kokam, tāpat arī organiskajiem siltumizolācijas materiāliem, piemīt īpašība – tie spēj uzņem sevī kondensējušos mitrumu un pēc to atdot (iztvaikot). Līdz ar to ir novērsta iespēja, ka ēkas konstrukcijas vai siltumizolācijas materiāls varētu pelēt vai pūt.
Lai senču mantojumu iedzīvinātu mūsdienās, RB&B ekobūvnieki uzbūvēja māju pēc senās tehnoloģijas - būviecība bez plēvēm. Ikviens interesants to var apskatīt, izpētīt tehnoloģiju un uzdot interesējošos jautājumus. Ēkai ir divas galvenās priekšrocības – tā ir pilnībā ekoloģiska, kā arī tai ir ļoti zems siltuma zudums, apkurei nepieciešams ļoti maz energoresursu.