Privātmājas apkure

Privātmājas apkurei jāmaksā mazāk par 50 centiem kvadrātmetrā.

350 – 500 eiro mēnesī izmaksā tikai apkure - tāda ir daudzu privātmāju īpašnieku šodienas realitāte.

Privātmājas nespēj nomaksāt pat par apkuri.

«Energoresursu izmaksām augot, aptuveni 40 procenti privātmāju īpašnieku vairs nespēj nomaksāt pat apkuri, nerunājot par privātmājas apsaimniekošanu. Šāda situācija izveidojusies nekvalitatīvas privātmāju siltināšanas dēļ, jo siltums burtiski gāžas prom pa slikti nosiltinātām vietām,» uzsver uzņēmuma «RB&B» ekobūvnieks Harijs Tučs.

«Visbiežāk tās ir privātmājas, kas celtas pirms būvniecības krīzes - aptuveni desmit gadiem. Arī pirms 20 un vairāk gadiem celtajās privātmājās ir ļoti augsti apkures rēķini, jo konstrukcijās iestrādātie siltumizolācijas materiāli ir novecojuši. Diemžēl bieži apkure ļoti dārgi maksā arī privātmājās, kas celtas pirms diviem, trim gadiem, jo Latvijā ēku siltināšanas kvalitātē joprojām ir ļoti daudz problēmu. Normālā situācijā apkurei privātmājā vajadzētu maksāt mazāk par 50 centiem kvadrātmetrā.»

Privātmājas, kas būvētas pirms krīzes, siltinām no jauna.

Ekobūvnieks Harijs Tučs neslēpj, ka pēdējos gados uzņēmums «RB&B» pārsvarā pārbūvē pirms pieciem, septiņiem gadiem celtas privātmājas.

«Daudzu privātmāju saimnieki ir izmisumā. Lūk, piemērs ar kādiem saskaramies ikdienu. Saimnieki vakarā sakurina privātmāju līdz +27 grādiem, no rīta pamostoties, mājā ir tikai +14 grādi. Cits piemērs : 200 kvadrātmetru divstāvu privātmāja, ziemā apkure iet uz pilnu jaudu, bet otro mājas stāvu vispār nav iespējams apkurināt.

Ekobūvnieks Harijs Tučs skaidro, ka šādā situācijās labākais un lētākais risinājums ir, ja privātmāja tiek pārsiltināta.

«Šīm privātmājām mēs veicam tādu kā anatomiju – uzplēšam ēkas konstrukciju. Tas, kas atklājas, ir prātam neaptverams. Īpaši pirmskrīzes laikos celtajās privātmājās viss ir šķībi, greizi, nepareizi sabūvēts.»

Privātmājas siltina ar kaņepēm un linu.

«RB&B» ekobūvnieki meklē un atrod alternatīvus, efektīvus risinājumus ēku siltināšanai. Piemēram, siltinot privātmājas, neizmanto siltumizolācijas plēves, ķīmisko siltumizolācijas putu vietā siltina ar kaņepju spaļiem, linu pakulām, jo šāda veida siltumizolācija nodrošina ļoti labu gaisa kvalitāti iekštelpās.

«Mūs ļoti priecē fakts, ka arvien vairāk esošo un potenciālo privātmāju īpašnieku interesējas par iespējām uzbūvēt ekoloģisku privātmāju, kā arī jau projektēšanas un būvniecības laikā meklē risinājumus, kā uzbūvēt siltu māju, lai apkure būtu lētāka. Tāpēc, ka ir šāds pieprasījums, Latvijā arvien vairāk uzņēmumu sāk pievērsties ekobūvniecībai un ekosiltināšanai, veidojas ekobūvniecības entuziastu grupas, kas meklē un piedāvā jaunus risinājumus, kā efektīvāk nosiltināt privātmājas.» uzsver ekobūvnieks Harijs Tučs.

Privātmājas siltināšana - kāpēc nav kvalitātes?

Lūk, secinājumi, kāpēc siltināšanas kvalitāte Latvijā joprojām ir tik zemā līmenī.

Būvniecības veikalos tiek piedāvāti ļoti daudz un dažādi siltumizolācijas materiāli un siltināšanas sistēmas. Taču, izpētot tos, nonākam pie secinājuma, ka lielākā daļa šie siltumizolācijas materiāli nav īpaši kvalitatīvi. Labu siltināšanas efektu ar tiem panākt ir praktiski neiespējami. Kvalitatīvi siltumizolācijas materiāli ir salīdzinoši dārgāki.

Ekobūvnieks Harijs Tučs stāsta, ka, atvedot no ārzemēm kādu jaunu un kvalitatīvu siltumizolācijas materiālu, meistari nereti brīnās, jo nav tādu redzējuši, nezina, kā to pielietot.

Tā kā Latvijas tirgū ir lielāks pieprasījums pēc lētajiem siltumizolācijas materiāliem, tirgotāji vietējā tirgū dārgos un kvalitatīvos siltumizolācijas materiālus gandrīz nemaz nepiedāvā.

Otra problēma ir ārkārtīgi nekvalitatīva siltumizolācijas materiāla iestrāde. Harijs Tučs šokē ar savu atklājumu: «Līdz šim neesmu redzējis nevienu privātmāju, kur lokšņu siltumizolācijas materiāls būtu pareizi iestrādāts.

Būvmateriālu veikalos tiek piedāvātas ļoti dažādas siltumizolācijas plēves. Taču nereti paši tirgotāji un celtnieki nezina, kādam nolūkam kāda plēve paredzēta.

Ekobūvnieks stāsta: «Uzplēšot privātmājas konstrukciju, mēs ļoti bieži redzam, ka siltumizolācijas plēves ir saplaisājušas, sadalījušās.»

Vēl viens faktors, kas ļoti ietekmē privātmājas siltināšanas kvalitāti, bieži tiek izmantoti Latvijas klimatam neatbilstoši siltumizolācijas materiāli. Ar tiem vienkārši nav iespējams nodrošināt mūsu klimatiskajiem apstākļiem nepieciešamo siltumizolāciju.