Privātmājas apkurei jāmaksā mazāk par 50 centiem kvadrātmetrā.
350 – 500 eiro mēnesī izmaksā tikai apkure - tāda ir daudzu privātmāju īpašnieku šodienas realitāte.
Privātmājas nespēj nomaksāt pat par apkuri.
Energoresursu izmaksām augot, aptuveni 40 procenti privātmāju īpašnieku vairs nespēj nomaksāt pat apkuri, nerunājot par privātmājas apsaimniekošanu. Šāda situācija izveidojusies nekvalitatīvas privātmāju siltināšanas dēļ, jo siltums burtiski gāžas prom pa slikti nosiltinātām vietām,» uzsver uzņēmuma «RB&B» ekobūvnieks Harijs Tučs.

Bēniņu siltināšana ar «RB&B» ekovati dos divreiz vairāk siltuma kā siltinot ar akmens vati vai stikla vati.
Ja bēniņu siltināšana tiek veikta, piemēram, trīsstāvu mājai, dzīvokļu īpašnieki par apkuri maksās par 30% mazāk. Un to var atļauties ikviena māja!

Ko darīt, ja ēku nav iespējams nosiltināt no ārpuses, piemēram, ja siltināšana izmaksā pārāk dārgi, mājas kaimiņi nevar vienoties par siltināšanas nepieciešamību vai arī daudzdzīvokļu ēkā dzīvoklis atrodas pie ārējās sienas? Tad vienīgais risinājums ir siltināt iekštelpās, un piemērotākais materiāls tam ir kokšķiedras plātnes.

Mājas saimnieks – Dzīvojam taupīgi, māju pārlieku nekurinām, taču par apkuri maksājam diezgan sālīti. Ko iesaki darīt, lai samazinātu apkures izmaksas?
Ekobūvnieks Harijs Tučs – Ja mājā jūt caurvēju, nozīmē, ka kaut kur tā ir caura! Vispirms vajadzētu noskaidrot, kāds ir mājas blīvums jeb gaisa caurlaidība, ko nosaka, veicot Blower Door testu, no tā tad varēs secināt, cik liels ir siltuma zudums un kur tas rodas. Paskaidrošu, kas ir ēkas blīvums. Iedomājies, ka ziemā brauc ar mašīnu, bet tai durvīm nav blīvgumiju. Šādu mašīnu nemūžam neuzsildīsi, jo siltais gaiss vienkārši muks projām. Ar māju ir tieši tāpat, ja konstrukcijā ir caurumi, tās ir vietas, pa kurām siltais gaiss nekontrolēti skrien projām.